Gandarījumu par Vācijas Vides balvu dalīja (no kreisās puses): ceremonijas vadītāja Judīte Rakersa (Judith Rakers), DBU ģenerālsekretārs Aleksandrs Bonde (Alexander Bonde), laureāte Prof. Dr. Ingrīda Kēgele-Knābnere (Ingrid Kögel-Knabner), Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), laureāts Reinhards Šneiders (Reinhard Schneider), DBU direktoru padomes priekšsēdētāja Rita Švarcelīre-Sutere (Rita Schwarzelühr-Sutter) un Bēdenes-Virtembergas vides ministrs Francs Unterštellers (Franz Untersteller) © DBU/Peter Himsel
Pieņemiet drosmīgus lēmumus šodien, lai nodrošinātu pozitīvu mijiedarbību rīt
Manheima. Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) aicināja iedzīvotājus vides un klimata aizsardzības jautājumos „pieņemt drosmīgus lēmumus šodien”, lai radītu „pozitīvu mijiedarbību rītdienai”. „Nākotne nav iepriekšnolemta. Kāda tā būs, ir atkarīgs no mums,” viņš teica Deutsche Bundesstiftung Umwelt (DBU) (Vācijas Federālais vides fonds) Vācijas Vides balvas pasniegšanas ceremonijā, kas norisinājās Manheimā. „Šodien otrreizēji pārstrādāta vai pat nemaz nesaražota plastmasas pudele nenonāks okeānos rīt. Parīt tā jau būs atgriezusies izejvielu ciklā. Šodien no erozijas paglābta augsne uzkrāj oglekli. Un rīt to joprojām var izmantot lauksaimniecībai, lai nodrošinātu cilvēkiem pārtiku.” Prezidents Šteinmeiers Eiropā vērtīgāko pastāvošo neatkarīgo vides balvu, kuras kopējā vērtība ir 500 000 EUR, pasniedza augsnes zinātniecei Prof. Dr. Ingrīdai Kēgelei-Knābnerei (Ingrid Kögel-Knabner) no Minhenes Tehniskās universitātes un Werner & Mertz vadītājam Reinhardam Šneideram (Reinhard Schneider).
Ekoloģiskās pārmaiņas rada iespējas Vācijai
Uzstājoties 1200 viesu lielajai auditorijai, kuras vidū bija arī Bēdenes-Virtembergas vides ministrs Francs Unterštellers (Franz Untersteller), prezidents Šteinmeiers teica, ka balvas laureāti, radot risinājumus un popularizējot ekoloģiskās pārmaiņas kā iespēju Vācijai, ir iedvesmas avots arī citiem. Viņi kā izgudrotāji un inženieri, kā zinātnieki vai uzņēmēji rod jaunus risinājumus. Balvas laureāte profesore Kēgele-Knābnere ir paraugs nākamajām pētnieku paaudzēm. Viņa pievieno trūkstošo augsnes izmantošanas aspektu globālā klimata un tā „patiesi satraucošo izmaiņu” kopainā. Tikai rūpnīcas un elektrostacijas vien nav atbildīgas par klimata pārmaiņām, pastāv vēl kāds veicinošs elements – veids, kā pasaules iedzīvotāji pārvalda augsni jeb planētas galveno oglekļa emisiju vāceli. Atkarībā no augsnes izmantošanas veida tā vai nu paātrina, vai samazina klimata pārmaiņu tempu. Dienvidu puslodes valstīs ir novērojami mēnešiem ilgi sausuma periodi, spēcīgi plūdi un postošas vētras. Arī Eiropā pieņemas spēkā karstuma viļņi. Vides balvas laureātes pētījumam ir ārkārtīgi liela nozīme, jo augsnes zinātne var palīdzēt cilvēkiem pielāgot savu lauksaimniecības praksi šiem ekstremālajiem laikapstākļiem.
Ilgtspējības veicināšanai radīti produkti un ražošanas prakse
Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta vārdiem runājot, balvas laureāts R. Šneiders kļuva par atbildīgu uzņēmējdarbības nozares līderi vēl pirms daudzi citi vispār bija sākuši rīkoties. Viņš ar īsteni inovatīviem panākumiem parādīja, ka vides aizsardzības nozīmības izpratne un ienesīga uzņēmējdarbība nav viens otru izslēdzoši jēdzieni, un padarīja šo kombināciju par savas veiksmes recepti. R. Šneiders „radīja ilgtspējību veicinošus produktus un ražošanas praksi”. Tam par piemēru var minēt virsmas aktīvās vielas ar augstu sadalīšanās pakāpi un no otrreizēji pārstrādātas plastmasas izstrādātu iepakojumu. Ja vairāk cilvēku daudz kritiskāk izvērtētu lielveikalu plauktos pieejamos produktus, viņi, iespējams, pieprasītu ražotājiem piekopt videi daudz draudzīgāku praksi. Taču gadījumos, kad tirgus pārāk pasīvi pievēršanas vides un klimata aizsardzības veicināšanai vai nepievēršas tai vispār, patērētāju aktivitāte neatbrīvo politiķus no pienākuma iejaukties, izstrādājot attiecīgus noteikumus. Varasiestādes var izmantot tādus instrumentus kā caurredzamības pieprasīšana, patērētāju aizsardzība ar kvalitātes marķējumu starpniecību, cenas, kas atspoguļo reālās sekas videi, un nepieciešamības gadījumā sastāvdaļu aizliegumu.
Vairāki simti tūkstoši jauniešu jau ir snieguši savu ieguldījumu
Turpinājumā valsts vadītājs teica, ka vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība reti kad sabiedrībai ir bijis tik nozīmīgs jautājums kā šobrīd. Ievērojamā daudzu simtu tūkstošu jauniešu civilā apņēmība ir radījusi izšķirošu ietekmi un „milzīgu stimulu” klimata un vides politikas izstrādei. Tā ir atgādinājusi vāciešiem par šai valstij raksturīgo sparu un ambīcijām, sociālajiem un tehnoloģiskajiem resursiem, kas ir uzkrāti vides un klimata jomā, un „ieguldījumu, ko Vācija ir parādā pasaulei”. Tāpat arī esam saņēmuši atgādinājumu par ambiciozajiem mērķiem, kādus starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies īstenot, pildot starptautisko likumu prasības. Jauniešiem ir pamatotas tiesības teikt, ka šobrīd galvenais ir drosme un politiskā vēlme īstenot nospraustos mērķus. Citējot prezidentu Šteinmeieru: „Šiem kritērijiem ir jābūt klimata politikas etalonam.” Sabiedrības informētība par šo brīnumaino sociālo kustību ir radījusi iepriekš neiedomājamas iespējas, un sabiedrība nu pieprasa politiķiem uzsākt to izmantošanu.
Nedrīkst novērtēt par zemu ticību demokrātijas rīcībspējai
Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Šteinmeiers teica, ka viņš ir informēts par kritiku, ko ir saņēmusi klimata pakete. Taču viņš piebilda, ka nav pamata zaudēt pārliecību par demokrātijas rīcībspēju tikai tāpēc, ka pastāv tik sarežģīti izaicinājumi. Viņš brīdināja, ka pats galvenais ir nesarīdīt šos debašu dalībniekus vienu pret otru – nepieļaut ielās izgājušo jauniešu aizrautības un apņēmības sadursmi ar politiskā aparāta šķietamo apdomību un tūļīgumu. Demokrātijas procesam, kas šobrīd uzsāk izšķirošo sarunu posmu, ir nepieciešama aizrautība un apņēmība, vēlme komunicēt un dedzīgs racionālisms.
„Neviena pašpasludināta ietekmīga personība nekad nespēs pārspēt demokrātijas spēku.“
Prezidents Šteinmeiers iebilda tiem, kas cenšas sēt šaubas par demokrātiju, apgalvojot, ka kādai citai pārvaldības formai piemīt tik pat liels atdzīvināšanas spēks. Viņš paziņoja: „Neviens vientuļais kareivis, neviens diktators, neviena pašpasludināta ietekmīga personība nekad nespēs pārspēt demokrātijas spēku!” Neviens ekspertu un zinātnieku konsīlijs, neviena klimata pētnieku grupa par spīti visiem saviem neapstrīdamajiem atklājumiem nespēj atbrīvot sabiedrību no pienākuma risināt pašreiz aktuālo konfliktējošo mērķu problēmu un mokošos apsvērumus un sarunas. Vispāratzītos klimata zinātnes atklājumos balstītas ekoloģiskās pārmaiņas, protams, ir nepieciešamas. Kā jau visos strukturālu pārmaiņu gadījumos, daži cilvēki ietekmi izjutīs vairāk nekā citi. Tie var būt cilvēki, kurus uztrauc iespēja zaudēt darbu vai iespēja, ka viņu bērni nevarēs atrast darbu, ja viņi dzīvo pārmaiņu skartajos reģionos. Varasvīriem nevajadzētu nedz ignorēt šīs bažas, nedz izmantot tās kā ieganstu bezdarbībai klimata aizsardzības jomā. Vides un klimata aizsardzība nedrīkst veidot plaisu starp autonozares darbiniekiem un ceļu būvniecības pretiniekiem, starp lauksaimniekiem un dabas sargiem, starp pārtikušajiem un trūcīgajiem. Galu galā klimata aizsardzība ir ekoloģiska un sociāla problēma, kas skar ikvienu, un klimata politika sniedz daudz efektīvāku rezultātu, kad dalībnieku ir daudz.
Žūrija slavē balvas laureātu apņēmību
Pārstāvot Vācijas Vides balvas žūriju, pēc kuras rekomendācijas direktoru padome izvēlas gada balvas ieguvēju, Prof. Dr. med. Heidija Fota (Heidi Foth), Halles-Vitenbergas Martina Lutera universitātes Vides toksikoloģijas institūta direktore, un Katarīna Reitere (Katharina Reuter), organizācijas UnternehmensGrün dibinātāja un rīkotājdirektore, cildināja 2019. gada laureātu sasniegumus. Profesore Fota īpaši izcēla laureātes profesores Kēgeles-Knābneres izcilo pētniecības darbu. Viņa teica, ka, pielietojot jaunas pētniecības metodes un neapstrīdami uzticamos datus, augsnes zinātniece parādīja, cik liela nozīme ir augsnes aizsardzībai. K. Reitere uzslavēja R. Šneidera pastāvīgo koncentrēšanos uz ilgtspējības pārvaldības jautājumu. Īpaši žūrijas apbrīnu radīja viņa Reciklētā materiāla iniciatīva, videi draudzīgu produktu radīšana masu tirgum, agrīna Eiropas Savienības EMAS sertifikācijas iegūšana uzņēmumam, pakāpeniski pieaugošā izlietotā plastmasas materiāla proporcija produktu iepakojumā un uzņēmuma agrīna iesaiste iniciatīvā „Entrepreneurs for Future” („Uzņēmēji nākotnes vārdā”).
Profesore Kēgele-Knābnere: organismu skaits saujā augsnes pārsniedz pasaules iedzīvotāju skaitu
Laureāti savu nostāju vēlreiz skaidri apliecināja ceremonijas laikā atskaņotajās videofilmās un intervijās ar ceremonijas vadītāju Judīti Rakersu (Judith Rakers). Profesore Kēgele-Knābnere pastāstīja, ka viens no veidiem, kā augsne pretdarbojas klimata pārmaiņām, ir oglekļa emisiju uzkrāšana. Turklāt, pēc viņas teiktā, lai apmierinātu arvien pieaugošās pasaules populācijas pārtikas pieprasījumu, augsnei ir jābūt auglīgai. Sabiedrība kopumā vēl nav aptvērusi, cik liela nozīme klimata aizsardzības jomā ir augsnei, teica profesore Kēgele-Knābnere. Organismu skaits saujā augsnes pārsniedz mūsu planētas iedzīvotāju skaitu. Ar klimatu saistītas problēmas, kas šķietami ir reģionālas, piemēram, mūžīgi sasalušo Sibīrijas teritoriju atkušana, patiesībā ir globālas, jo tās rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas rezultātā.
R. Šneiders: plastmasa varētu kļūt par vienu no mūsdienu visekoloģiskākajiem materiāliem
Balvas ieguvējs R. Šneiders teica, ka uzņēmumiem ir jāapņemas ievērot ilgtspējības principus un jāuzņemas pienākums izstrādāt klientiem pievilcīgu piedāvājumu, neliedzot viņiem iespēju saņemt paredzēto kvalitāti un priekšrocības. Šādu rīcību, racionāli domājot, pagaidām nevar sagaidīt no daudziem uzņēmumiem, taču to ir iespējams panākt, nepieļaujot kompromisus ekoloģijas jautājumos. R. Šneiders skaidroja, ka izstrādes posmā svarīgi ir nodrošināt produktu otrreizējās pārstrādes potenciālu. Dažāda veida plastmasas materiālus nevajadzētu savienot veidā, kas liedz tos atdalīt. Viņš piebilda, ka paradoksālā kārtā plastmasa varētu kļūt par vienu no mūsdienu visekoloģiskākajiem materiāliem, „ja vien mēs iemācītos to pareizi izmantot”. Plastmasu ir iespējams iekļaut slēgtā materiālu ciklā, jo šajā procesā tiek patērēts minimāls enerģijas apjoms un praktiski nemaz netiek zaudēts materiāls. Tādējādi nerodas jauni atkritumi.
